Ofēlija.
Vecums » 15 gadi.
Dzīvesvieta » Rīga.
Nodarbošanās » Mācīšanās, māksla, psiholoģija, pasaules izpratne, rakstīšana un datorgrafika.
Dzīves filozofija » Tāpat rīt viss būs savādāk.
Mīl » Grāmatas, jūru, vēsturi, noskaņas, kaķus, mūziku, zīmēšanu, rakstīšanu, naktis, kraukļus, klavieres, stāstus svešiniekiem, teorijas, pasakas, grāmatnīcas, ēnas un mirkļus.
Necieš » Robežas, skriešanu, loģikas trūkumu, noliegšanu noliegšanas pēc, nevajadzīgu agresiju un rasismu jebkurā formā.
Par sevi » *ilgi domā ko rakstīt un pēc mirkļa iesmejās* Es esmu pusaudze, kritusi uz mākslām un iztēles pakļauta. Lepojos ar visiem trim punktiem, jo vairāk tapēc, ka apzinos visu trīs trūkumus. Destruktīva, taču tas netraucē mīlēt sevi.
Cilvēki smejās, ka mana pasaule sabruktu tad, ja man nebūtu grāmatu. Un tā arī ir. Grāmatas ir vārti uz svešām pasaulēm, iespēja iemīlēties uz mirkli, aizmirst realitāti un iepazīt to vēl tuvāk. Vai arī – vienkārša iespēja mācīties, trenēt loģiku un atmiņu, paplašināt pasauli un sarucināt “baltos plankumus”.
Es esot ciniķe un romantiķe, aprēķinātāja un sapņotāja. Nezinu, kā tas ir iespējams. Nejautājiet.
Mīlu izbaudīt mirkļus, naktis, noskaņas un ilūzijas. Laikam jau esmu gaisīga, jo nespēju izbaudīt ilgstošās, mūžīgās lietas. Nevis uzmanības nenoturība,
Saziņa » ofelia[punkts]morfia[apvilktais a]gmail[punkts]com
Par pašu blogu.
Rakstot es pat nemēģinu pretendēt uz dižu atzinību, augstu kavalitātes līmeni, izcilu orģinalitāti un lasītāju simtiem. Es rakstu pārsvarā sev, tad, kad ir sakrājies ko teikt, neuzspiežu savu viedokli un vienmēr esmu priecīga par civilizētām diskusijām.
Bieži es izsaku vispārinājumus, kuri ir pilnīgi skaidri man pašai un savādāki citiem. Šī apziņa ir valdzinoša, taču iznīcinoša. Es parasti rakstu ātri, domu pārņemta un bieži izsakos neskaidri. Droši drīkstiet aizrādīt, kritizēt, kaunināt. Centīšos skaidrot un labot.
